Šis apkopojums ir sagatavots, lai jaunieši būtu labāk informēti sarunai par invaliditātes diskrimināciju Latvijā un citviet. Šeit apkopotas nozīmīgākās atziņas no jaunākajiem statistikas pārskatiem un sabiedriskās domas pētījumiem Latvijā un Eiropā.
Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase vai etniskā izcelsme, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, – diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.[1]
Multiplā diskriminācija – situācija, kurā persona tiek nostādīta sliktākā situācijā vairāku diskriminācijas pamatu dēļ.
Stereotipi – vispārēji, vienkāršoti, noturīgi priekšstati par dažādām sociālām grupām ar tām raksturīgām īpašībām, kas nebalstās uz objektīvu patiesību, bet pamatojas uz diezgan subjektīviem un bieži vien nepārbaudāmiem apgalvojumiem, pieņēmumiem.
Aizspriedumi – objektīvi nepamatoti stereotipi par kādu cilvēku, cilvēku grupu vai sabiedrības parādību,
kuru pamatā ir nepareizi vai kļūdaini vispārinājumi, kā arī strikta un nelokāma attieksme.
Cilvēki ar invaliditāti ir personas, kurām ir tādi ilgstoši vai nepārejoši fiziskās, garīgās, intelektuālās vai sensorās veselības traucējumi (piemēram, ārstējama vai neārstējama slimība), kas līdz ar citiem no tiem izrietošiem apgrūtinājumiem liedz šīm personām iespēju pilnīgi un efektīvi iekļauties sabiedrībā uz līdztiesības pamatiem.
Diskriminācija uz invaliditātes pamata – Aizliegta tiešā un netiešā diskriminācija, personas aizskaršana un norādījums diskriminēt, pamatojoties uz personas invaliditāti, visās publisko tiesību jomās un tādās jomās kā:
Personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var tikt vērtēts kā vidējs. Ar izaicinājumiem iekļauties darba tirgū visvairāk saskaras tieši personas ar smagāku invaliditāti. Vienlaikus ir novērojams, ka pēdējo desmit gadu laikā personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis pakāpeniski pieaug.
Pēdējā gada laikā diskrimināciju darba vidē un atšķirīgu attieksmi piedzīvojuši 17% Latvijas iedzīvotāju:
2020. gadā novērojams neliels nodarbinātības kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, kas varētu būt cieši saistīts ar Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām darba tirgū kopumā. Nodarbinātības rādītājos starp sievietēm un vīriešiem ar invaliditāti nav novērojamas būtiskas atšķirības.
Kopējais bezdarba rādītājs Latvijā ar katru gadu samazinās, savukārt personu ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku skaitā pieaug, lai arī absolūtos skaitļos reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaits samazinās.
2020.gadā Nodarbinātības valsts aģentūra sniedza atbalstu bezdarbniekiem ar invaliditāti 7,2 milj. euro apmērā. Atbalsta pasākumu klāsts ietvēra konsultāciju un darba meklēšanas atbalstu; prasmju pilnveides pasākumus, nodarbinātības atbalsta pasākumus
Redzes invaliditāte – iekļauj sevī plaša spektra redzes traucējumus no vājredzības līdz pilnīgai neredzībai
Dzirdes invaliditāte – iekļauj sevī plaša spektra dzirdes traucējumus no vājdzirdības līdz pilnīgai nedzirdībai
Kustību traucējumi – iekļauj sevī plaša spektra kustību traucējumus no iespējas pārvietoties viegli pieklibojot līdz elektriskajam ratiņkrēslam
Intelektuālās attīstības traucējumi – iekļauj sevī dažāda līmeņa traucējumus – no vieglām mācīšanās grūtībām līdz pilnīgai nespējai adekvāti reaģēt uz dažādām dzīves situācijām
Psiho-sociālās (mentālās) saslimšanas – iekļauj sevī tādas slimības kā šizofrēnija, depresija u.c.
Neredzamā invaliditāte – iekļauj sevī dažādas slimības vai funkcionālos traucējumus, kas izraisa invaliditāti. Tā var būt astma, dažādas sirds un asinsvadu slimības, kā arī citu iekšējo orgānu funkciju traucējumi.[4]
Diskriminācijas aizliegums var būt pārkāpts, ja personai tiek liegtas noteiktas tiesības un pret to izturas citādi (labāk vai sliktāk) nekā pret pārējiem cilvēkiem tikai šīs personas invaliditātes dēļ. Turklāt diskriminācija var izpausties dažādos veidos un ne vienmēr ir tieša un atklāta.[5]
Tiešā diskriminācija bieži vien izriet no stereotipiskiem priekšstatiem par noteiktām sabiedrības grupām. Tiešās diskriminācijas gadījumi ir iespējami visās dzīves jomās, tādās kā darba attiecības, preču un pakalpojumu pieejamība, sociālie pabalsti, izglītība utt.[6]
[5] https://www.cilvektiesibugids.lv/lv/temas/diskriminacija
[7] https://atlascorps.org/negative-stereotypes-and-attitudes-linked-to-disability/
[8] https://easterseals.ca/en/10-movies-and-films-about-disabilities-accessibility-and-inclusion/
[9] https://natleadership.org/resources-books-movies-disability.html