NOSLĒGUMA IZVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

PAR PROJEKTA Nr. 9.1.4.4./16/I/001 “DAŽĀDĪBAS VEICINĀŠANA” IETVAROS ĪSTENOTĀS SABIEDRĪBAS INFORMĒTĪBAS UN IZPRATNES PAAUGSTINĀŠANAS KAMPAŅU “ATVĒRTĪBA IR VĒRTĪBA” LAIKA POSMĀ NO 2018.GADA -2022.GADAM

Balstoties uz Stratēģijas* uzstādījumiem, veidotajām aktivitātēm noteiktajām mērķgrupām, ir izdevies palielināt to cilvēku skaitu, kas norāda, ka nav tādu cilvēku, kurus viņi nevēlētos redzēt savā darba kolektīvā vai sev kaimiņos. Palielinājies arī to cilvēku skaits, kas neiebilstu būt tuvi draugi ar mērķauditorijas pārstāvjiem. Minimāli, bet pieaudzis to cilvēku skaits, kuri zina, kur vērsties, ja paši saskartos vai pamanītu neiecietīgu/diskriminējošu attieksmi. Taču gandrīz dubultojies (no 12,4% uz 20%) to cilvēku skaits, kas uzskata, ka viņi personīgi var paveikt daudz vai drīzāk daudz, lai mazinātu ikdienas diskrimināciju un neiecietīgu attieksmi pret grupām, kas ar to saskaras. Kopumā 86% iedzīvotāju uzskata, ka vismaz atsevišķos gadījumos ir jāiejaucas, redzot diskrimināciju (vienmēr vai gandrīz vienmēr jāiejaucas – 31%, atsevišķos gadījumos jāiejaucas – 55%), turpretī 6% iedzīvotāju uzskata, ka nav tādu gadījumu, kad obligāti būtu jāiejaucas. Papildus redzam, ka nepieciešams turpināt iesākto darbu, īpaši sadarbībā un komunikācijā ar NVO sektoru un diskriminācijai pakļautajām mērķa grupām.

Kopumā kampaņas piecu gadu periods ir aizvadīts nodrošinot samērā intensīvu aktivitāšu izklājumu katra gada ietvaros, aptverot visu gada periodu. Tas rezultējies labā mediju atspoguļojumā, nodrošinot vairāk nekā 350 publikācijas, kā reģionālajos tā nacionālajos medijos ar aptuveni  17,5 miljonu skatījumu piecu gadu laikā. Mediju intereses piesaistei sekmīgi izmantoti risinājumi, kas piesaistīti mediju un sabiedrības dienaskārtībai. Visveiksmīgākā ir bijusi iniciētā publicitāte – intervijas, dalība raidījumos. Tikmēr nedaudz mazāku atdevi sniedza viedokļraksti un komentāri, jo vienas tēmas ietvaros tiem ir limitēts skaits mediju rubriku un intervāls ar kādu var par šo tēmu izteikties. 

Ik gadu kampaņas pieteikums īstenots ar pamanāmu vides reklāmu kampaņu visā Latvijā, tādējādi rosinot diskusiju par konkrētā gada kampaņas tēmu. Kopumā visas kampaņas norises laikā ar vides reklāmām uzrunāti vismaz 700 tūkstoši cilvēku.

Lai uzrunātu darba devēju auditoriju kampaņas ietvaros veidoti unikāli notikumi – kampaņas ekspertu darbnīcas un lekcijas, īpašas aktivitātes darba devēju un diskriminācijai pakļauto mērķauditoriju sadarbības veicināšanai. Tāpat arī īstenota sekmīga integrācija ikgadējos darba devēju nozares pasākumos – kā, piemēram konferences “HR week”, “Līdere” un “Celtspēja”. Kopumā īstenoti 23 dažāda mēroga pasākumi, sasniedzot vismaz 6000 dažādu jomu darba devējus.

Jauniešu auditorijas iesaistei un izpratnes veicināšanai par dažādību īstenoti 10 debašu pasākumi un 15 radošās darbnīcas ar diskusijām ar kampaņas vēstnešiem un sabiedrībā zināmām personībām, kopumā uzrunājot aptuveni 1000 jauniešus visā Latvijā un sasniedzot tehniskajā specifikācijā definēto auditorijas apjomu.  Vienlaikus jāapzinās, ka sasniegto jauniešu skaits ir būtiski lielāks, ņemot vērā kampaņas ietvaros īstenotās aktivitātes  arī 25 dažādos vasaras festivālos, pilsētas svētkos un sarunu festivālā LAMPA, kas sniedza iespēju uzrunāt un būt redzamiem vairākiem desmitiem tūkstošiem aktīvo iedzīvotāju, atraktīvā veidā izaicinot ierastos priekšstatus par dažādām diskriminācijas riskam pakļautajā mērķa auditorijām.

Vislielākā atsaucība kampaņas laikā ir bijusi no diskriminācijas riska mērķgrupas pārstāvjiem. Šajā auditorijā bija vērojama gan interese, gan patiess gandarījums piedalīties teju visos konkrētā gada veidotajos pasākumos. Visgrūtāk bija uzrunāt un iesaistīt pasākumos dažādu etnisko grupu pārstāvjus, kā arī bēgļus un patvēruma meklētājus, jo šīs ir specifiskas mērķauditorijas ar ierobežotu mediju patēriņu. Turklāt šīs personas lielākoties ir piesardzīgas paust savus uzskatus un publiski komunicēt par savu pieredzi, jo biežāk saskaras ar neiecietību no sabiedrības vai arī vienkārši baidās izraisīt papildus uzmanību savā virzienā kampaņas kontekstā. Kopumā kampaņas laikā īstenotas 24 motivējošas un iesaistošas aktivitātes attiecīgo tematisko gadu diskriminācijas riska mērķgrupas pārstāvjiem, iesaistot aptuveni 700 attiecīgo grupu personas klātienē un uzrunājot vairākus tūkstošus šo personu tiešsaistes vidē.

Kampaņas aktivitātes un vēstījumi aktīvi pausti arī sociālo tīklu komunikācijā, kopumā publicējot 1200 vizuālos materiālus, 108 video un 35 dažādus pieredzes stāstus. Labās prakses piemēri izplatīti “Atvērtība ir vērtība” informatīvajos kanālos – Facebook, Youtube kanālos, Atvērtība.lv un SIF mājas lapā, kā arī kampaņas klātienes pasākumos.

Balstoties uz SKDS pētījuma datiem**, pozitīvi, ka iedzīvotāju izpratne par diskriminācijas veidiem pieaug un to apstiprina arī aptaujas dati, ka salīdzinoši biežāk iedzīvotāji uzskata, ka zina, ar kādiem neiecietīgas attieksmes, diskriminācijas gadījumiem ikdienā vai darbā saskaras romi (čigāni) (28%), cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (27%), cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem (26%) un cilvēki ar citu seksuālo orientāciju (24%).

Pozitīvi, ka ir audzis to respondentu skaits, kuri apzinās savu individuālo atbildību par iekļaujošas vides veidošanu darbā un ikdienas gaitās. 20%  (+7,6%) iedzīvotāju šķiet, ka viņi paši var paveikt daudz, lai mazinātu ikdienas diskrimināciju, neiecietīgu attieksmi pret grupām, kas ar to saskaras (ļoti daudz: 3%, drīzāk daudz: 17%).

Sabiedrības atvērtība dažādībai un diskriminācijas riskam pakļautajām mērķa grupām būtiski aug.  Par 15,7% audzis to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka nav tādu diskriminācijai pakļauto personu, kuras viņi negribētu no redzēt sev tuvu draugu vidū. Tāpat par 14,6% audzis respondentu skaits, kuriem nav iebildumu būt par šo personu kaimiņiem.

Vienlaikus jāapzinās, ka trūkst vienota redzējuma par to, ko nozīmē “iekļaušana” un to parāda fakts, ka katrs kampaņas gads ir raisījis asas diskusijas par tā ietvaros paustajiem vēstījumiem arī to sabiedrības grupu starpā, kuras pēc būtības vēlas mazināt konkrēto diskriminācijas jomu. Eksperti ir vienisprātis, ka lielai sabiedrības daļai nav skaidras izpratnes par to, ko īsti nozīmē dažādība, vienlīdzība, integrācija. Eksperti un pētījums pierāda pozitīvas tendences izpratnes un informētības līmenī, taču darbs ir jāturpina, nesamazinot intensitāti, bet pielāgojot instrumentus.

Informatīvā kampaņa “Atvērtība ir vērtība” tiek īstenota Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda, un 15% finansē Latvijas valsts.

*https://www.sif.gov.lv/lv/media/1230/download?attachment
** Pētījumu centrs SKDS (2022.) Iedzīvotāju attieksme pret dažādām sabiedrības grupām un informētība par rīcību diskriminācijas gadījumā.

Eiropas savienība, ieguldījums tavā nākotnē
Skip to content