Izvēlne Aizvērt

Ko cenas pasaka par kontrabandas dabu

Autore: Tjūsdeja Reitano, News Deeply

“Mēs mēģinām cīnīties ar nozari, kuru atsakāmies pienācīgi analizēt,” saka starptautiskās noziedzības eksperte Tjūsdeja Reitano (Tuesday Reitano). Viņa apgalvo, ka vairāk un labāki dati varētu sniegt pamatojumu politikai, kas patiešām varētu samazināt kontrabandistu peļņu.


Ja Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) vadītājs Viljams Leisijs Svings (William Lacy Swing) saka taisnību, cilvēku kontrabanda pēc ieroču un narkotiku tirdzniecības ir trešā lielākā noziedzības industrija. Svings nesen apgalvoja, ka no Vidusjūras migrācijas krīzes vien cilvēku kontrabandisti gadā nopelna 35 miljardus dolāru (31 miljardu eiro). Lai gan ir pamats apšaubīt sniegto skaitli, steidzami nepieciešama labāka izpratne par kontrabandas nozares darbību.


Cilvēku kontrabanda ir bizness, kurā tirgus ir cilvēku centieni: kontrabandisti atbild mobilitātes pieprasījumam, kad likumīgi līdzekļi nepastāv vai ir grūti sasniedzami.


Dažos gadījumos kontrabandista piedāvātais pakalpojums ir kā glābšanas virve. Citos tā ir iespēja piekļūt ekonomikas sniegtajām iespējām, no kurām ienākumus varēs gūt vairākas paaudzes. Turklāt tas ir bizness, kuram lielāka kontrole nāk par labu: jo bīstamāks un sarežģītāks būs ceļš, jo lielāku samaksu kontrabandisti varēs pieprasīt no klientiem.


Kā jau jebkurā tirgū, cena ir svarīga. Mūsu pētījums Globālajā iniciatīvā pret starptautisko organizēto noziedzību (Global Initiative against Transnational Organized Crime) ar partnerorganizāciju Drošības izpētes institūts (Institute for Security Studies) Pretorijā par migrantu kontrabandas politisko ekonomiku skaidri parāda, cik strauji kontrabandisti reaģē uz izmaiņām vidē un migranti – uz cenu, ko tiem piedāvā. Esam runājuši ar migrantiem un kontrabandistiem astoņās valstīs Subsahāras Āfrikā, Sāhelā, Ziemeļāfrikā (tai skaitā Lībijā un Ēģiptē).


Kāds ES pētījuma ietvaros intervēts migrants atklāja, ka futbola spēles laikā no Turcijas uz Grieķiju par daudz mazāku cenu – 900 eiro, nevis ierastiem 2 000 vai vairāk eiro – tikai pārvesti vairāk nekā 1 000 migranti, jo “policisti skatījās spēli.”


Mūsu jaunākais ziņojums, “Integrēta atbilde cilvēku kontrabandai no Āfrikas raga uz Eiropu (An Integrated Response to Human Smuggling from the Horn of Africa to Europe)”, kas bija sistemātiska cenu analīze trīs kontrabandas sistēmās, parādīja, kā cenas palīdz paredzēt cilvēku pārvietošanos.


Piemēram, Lībijas krastos cena vietai kontrabandista laivā no 2013. gada līdz mūsdienām ir ievērojami kritusies. Līdz 2014. gada sākumam tā bija no 1 000 līdz 1 500 dolāriem, bet tad tā sāka ievērojami samazināties, jo glābšanas operācijas ļāva kontrabandistiem biznesa modeli pārveidot no patiesiem mēģinājumiem šķērsot Vidusjūru uz glābšanas zonas sasniegšanu. Tagad vieta laivā Lībijā maksā 200 vai mazāk dolārus, un migrantiem ceļojumu piedāvā veikt par brīvu, ja viņi atved četrus vai vairāk draugus, kas maksās pilnu cenu.

Cilvēki ūdenī pie Lībijas krasta pēc laivas nogrimšanas. (AFP/MARINA MILITARE/STR)

Cenas kontrabandas maršrutos no Sudānas galvaspilsētas, Hartūmas, kas ir koordinācijas vieta visiem migrantiem no Āfrikas raga, tai skaitā arī nemierīgajām Somālijas un Eritrejas tautām, kļuvušas ārkārtīgi dažādas. Plaši iecienītajam maršrutam uz ziemeļiem no Ēģiptes cenas sasniegušas gandrīz pārmērīgi augstu līmeni vidēji no 3 000 līdz gandrīz 5 000 dolāriem par cilvēku.


Šīs pārmaiņas izskaidro divi faktori: pirmkārt, tas ir aizvien lielāks diplomātiskais saspīlējums starp Sudānu un Ēģipti, kas radījis lielāku kontroli Ēģiptes pusē; otrkārt, tas ir Eiropas Savienības izdarītais politiskais spiediens un ieguldījums Sudānas robežkontrolē, kā rezultātā šo politiku represīvi ievieš Ātrā atbalsta spēki (Rapid Support Forces) (RSF), kontroversiāla bijušo Džandžavīdu cīnītāju veidota militāra grupa, kas ietverta Sudānas valsts armijā ar mērķi cīnīties ar migrantu kontrabandu.


Savukārt cenas maršrutiem uz rietumiem no Lībijas sasniegušas nebijuši zemu līmeni: nomadu grupas, kas kontrolē šos maršrutus, piedāvā finansiālus stimulus, lai iekarotu lejupslīdošo Ēģiptes tirgu. Ceļš no Hartūmas uz Lībiju tagad maksā tikai 1 000 dolārus.


Somālijā arī parādījusies bīstama tendence, kurā kontrabandisti piedāvā “ceļo tagad, maksā vēlāk” plānus, tajos migrantiem veidojas parādsaistības ar kontrabandistiem, tādējādi viņi kļūst vēl neaizsargātāki pret ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatāciju, tai skaitā arī pret parādu verdzību galamērķa valstīs.


Par spīti cenas svarīgumam kā rādītājam tirgū, nav migrācijas, bēgļu vai tiesībaizsardzības aģentūru, kas sistemātiski apkopotu vai analizētu datus par cenām. Patiesībā daudzi nemaz nevēlas uzzināt, kā kontrabandas tirgus darbojas, un ir gatavi visus kontrabandistus uztvert tikai kā noziedzniekus, kas izmanto situāciju savā labā.


Tā ir nevērība – tas ir kā transporta tīkla analizēšana, pētot tikai pasažierus un nepievēršot uzmanību autobusu uzņēmumiem, kas tos pārvadā. Patiesībā cenu novērošana – ne tikai tas, cik daudz tiek maksāts, bet arī tas, kur ceļa gaitā tiek veikti maksājumi – varētu sniegt vērtīgu ieskatu migrācijas dinamikā, tai skaitā arī ļaut sagaidīt, kur lielā mērogā varētu palielināties ieradušos migrantu skaits.


Mums nepieciešamas jaunas stratēģijas cīņai ar cilvēku kontrabandu un nozares peļņas samazināšanai. Tas nozīmē, ka jāaplūko ne tikai robežkontrole un peļņa. Kontrabandisti gūst labumu no tā, ka mobilitāte tiek ierobežota.


Kontrabandisti ir mūsdienu neregulārās migrācijas rādītāji. Viņi ietekmē to, kā un kur cilvēki pārvietojas un arī to, cik droši viņi ir ceļā. Visiem ar neregulāro migrāciju saistītajiem cilvēkiem, kas patiešām vēlas aizsargāt ceļojošos cilvēkus, pienācis laiks beigt vienkārši kritizēt kontrabandistus un izprast, kā kontrabandas nozare darbojas, apkopot datus par to un noteikt trauksmes signālus, kas norāda uz kontrabandas tīklu apvienošanos un profesionālāku un bīstamāku noziedzīgo grupējumu iesaistīšanos.


Šajā rakstā pausti autores viedokļi un tie neatspoguļo Refugees Deeply redakcijas politiku.

Skip to content